Skolotāja loma budismā

Buda teica, ka neviens, kurš ir sasniedzis apskaidrību, nav to veicis, bez paļaušanās uz guru; neviens no tūkstoš budām, kas nāks mūsu kalpā*, nesasniegs apskaidrību bez guru palīdzības.

Vārds skolotājs vairumam saistās ar skolu, kur skolotājs māca, atprasa iemācīto un liek atzīmes. Vārds guru gan bieži tiek lietots, taču tā nozīme ne vienmēr ir skaidra un brīžam pat izraisa negatīvas asociācijas. Lai izprastu skolotāja (guru) lomu budismā, ir vērts šo jautājumu aplūkot atbilstoši savai paša situācijai. Skolotājs taču parādās tur, kur ir skolnieks. Tālab ir jāapzinās skolnieka situācija un tas, vai viņam ir nepieciešams skolotājs.

Varam iztēloties mežā nomaldījušos bērnu, to, kādas briesmas viņam var draudēt. Bērns var nomirt badā un aukstumā, var noslīkt, viņam var uzbrukt zvēri… Varam sajust, kā viņu moka bads un bailes. Tādas pārdomas spontāni izraisa vēlmi palīdzēt, pasargāt no briesmām. Pieaudzis cilvēks spēj palīdzēt mazam bērnam, pasargāt viņu un aizvest mājās, jo saprot situāciju, zina, kas darāms.

Mēs kopš bezsākuma laikiem klīstam samsārā, atkal un atkal pārdzimdami. Nebūdami viedi un nesaprazdami, kas notiek un pēc kā tiekties, mēs ciešam kā nomaldījušies bērni. Tās ir samsāras mokas, un, kamēr esam samsārā, tās ir nebeidzamas. Apzinājušies, ka mūsu varā ir vienas dzīves laikā no samsāras izkļūt, topam līdzīgi mazam bērnam, kurš grib tikt ārā no samsāras meža un meklē ceļu. Skolotājs mums ir kā bērnam pieaugušais. Viņš izprot mūsu situāciju un zina, kas jādara un kādā virzienā jāiet.

Mēs visi esam skolnieki, kas alkst atbrīvoties no samsāras mocībām. Katram no mums šīs ciešanas ir konkrētas: problēmas attiecībās ar vecākiem, nedraugi, slimības, pašu raksturs utt. Mēs neizprotam, kas ir šo problēmu avots. Mēs esam ar mieru darīt visu, lai tiktu no tām vaļā. Un skolotājs ir tas, kurš saprot, tieši kāda inde gandē mūsu prātu, un kāda pretinde lietojama. Kad esam sasirguši ar kādu vienkāršu kaiti, meklējam ārstu un gribam lietot zāles. Pat ārstu nepazīdami, mēs viņam uzticamies, jo gribam no slimības atbrīvoties. Ja tik augstu vērtējam to, kurš atbrīvo no vienas kaites, tad cik vērtīgs ir tas, kurš atbrīvo no visām ciešanām? Tāda ir skolotāja vērtība, jo atbrīvošanas no visām ciešanām un visu pilnīguma kvalitāšu iemantošana sākas ar skolotāja vārdiem.

“Ja atrodat īstenu skolotāju, kuram piemīt visas vajadzīgās kvalitātes, tad tādu skolotāju jums var būt gan desmit, gan simts, gan tūkstotis”, - sacīja Viņa Svētība Dalailama trīs dienu mācībās, ko viņš pēc Singapūras grupas lūguma oktobrī dāvāja Dharamsalā. Tā Tibetas garīgais līderis atbildēja uz kāda klausītāja jautājumu par to, cik sirds skolotāju var būt vienam skolniekam. Taču, uzsvēra Dalailama, ja šādu pilnībā kvalificētu skolotāju atrast neizdodas, “Labāk mācīties no pirmavotiem – paša Šākjamuni Budas vārdiem, kā arī tibetiešu un indiešu skolotāju komentāriem” (sk. "Вашими учителями должны быть буддийские тексты" - Его Святейшество Далай-лама
(krievu val., angļu val.)).
Aplūkojot skolotāja tēmu, ir jārunā arī par Guru Joga (sanskr.; tib. lami naldžor). Guru Joga ir Vadžrajānas budisma svarīgākā prakse, kas ceļas no Šākjamuni Budas; tā ir meditācija, kurā skolotājs (sanskr. guru, tib. lama) iemieso visu budu būtību un ir svētības avots skolniekam (skat. Theory and Practice of Guru-Yoga (angļu val.).

Lūk, ko par guru un guru jogu saka viens no mūsu laika dižākajiem skolotājiem – Dilgo Kjence Rinpoče:

“Guru Joga patiesībā nozīmē vienkārši pastāvīgi turēt prātā guru: kad esi laimīgs, domā par guru; kad māc skumjas, domā par guru; kad sastopi labvēlīgus apstākļus, esi pateicīgs guru; kad saskaries ar šķēršļiem, lūdzies guru un paļaujies vienīgi uz viņu. Kad sēdi, domā par guru, kurš ir virs tavas galvas. Kad ej, domā par guru virs tava labā pleca, it kā tu ap viņu apļotu. Kad ēd, vizualizē guru savas rīkles centrā un piedāvā viņam pirmo kumosu. Kad esi apvilcis jaunas drānas, vispirms piedāvā tās guru, un tad valkā tā, it kā viņš tev tās būtu atdevis.

Īsumā: Guru Joga ir visu prakšu būtība, un uz to ir visvienkāršāk meditēt. Tā neizraisa nekādu apdraudējumu un ir apveltīta ar bezgalīgu svētību. Tā ir bijusi visu Indijas un Tibetas apskaidroto būtņu pamata prakse visās skolās to plašajā daudzveidībā.

Praktizējot Guru Jogu, ir iespējams novērst visus šķēršļus un saņemt visas svētības. Sapludinot savu prātu ar guru prātu un mājojot nešķiramas vienotības stāvoklī, realizēsies absolūtā būtība. Tāpēc mums vienmēr jāglabā Guru Joga kā dārgums un jāveic kā galvenā prakse.”

*Kalpa jeb eons – neaptverami liels laika posms hinduisma un budisma kosmoloģijā.

© Tamāra Ringa, 2015
© Vadims Lazars, 2015