Ievads

Budisma daudzveidība. Pašā sākumā ir lietderīgi norādīt, ka nekāda budisma vispar nav. “Budisms” ir rietumu zinātnieku mākslīgi un neprasmīgi radīts termins, pētot austrumu kultūru sakrālo. Austrumos nestudē un nepraktizē budismu, tur apgūst Dharmu. Šim vārdam nav tieša tulkojuma rietumu valodās. Terminam “dharma” ir daudz nozīmju. Galvenās no tām: parādība, mācība, apziņas stāvoklis u.c. Runājot par Budas mācību, lieto terminu Budas Dharma.

Uz jautajumu - kur izpaužas budisms (Dharma), varētu atbildēt - kur gan tas neizpaužas? Pilnīgi visi mūs aptverošie fenomeni palīdz mums izprast relatīvo un absolūto patiesību.Katram cilvēkam piemīt viņam vien raksturīgas prāta prioritātes: dažiem tīk dziedāt, citiem dejot, vēl citiem filosofēt, utt. Tiek teikts, ka Buda mums ir atstājis 84 000 mācību, jo pastāv 84 000 prāta stāvokļu. Tas apstiprina, ka katrs var atrast sev vispiemērotāko macību. Laika gaitā minētais fenomens sekmēja dažādu metožu rašanos un izmantošanu: meditācijas, vizualizācijas, mantras, lūgšanas, thankas, smilšu mandalas, dejas, klanīšanās, darba ar čakrām un enerģijām, jogas, mudru, koanu u.c. Turklāt ir jāņem vērā, ka katrā reģionā mācība iedzīvināja arī kultūras īpatnības. Tādējādi no trim ratiem (Hīnajānas, Mahājānas un Vadžrajānas) radās daudzas tradīcijas, virzieni un skolas. Kaut gan dažādās vietās Mācībai piemita un piemīt arī mūsdienās atsķirīgas iezīmes, tomēr visa pamats bija un ir četras cēlās patiesības, kā arī citas Budas mācības. Tapat kā lielam kokam ir daudz zaru, bet viens stumbrs, tā arī dažādām budisma izpausmēm ir kopīga sakne - Budas Mācība (Dharma).


© Vadims Lazars, 2015