Budas Mācības pamati


Budas pirmā mācība, kurā sakņojas visas 84 000 citas, ir mācība par četrām cildenajām patiesībām. Tās viņš ieraudzīja, aizgājis no ķēniņa pils un saskāries ar slimībām, vecumu un nāvi.


○   Pirmā patiesība. Ciešanas ir. Un tās nobriest ķermenī.

○   Otrā patiesība. Ciešanām ir cēlonis – neziņa un traucējošās emocijas.

○   Trešā patiesība. Ciešanas izbeidzas, ja atrasts to cēlonis – ieradums uzskatīt, ka parādības ir pastāvīgi eksistējošas.  

○   Ceturtā patiesība ir Ceļš, lai izbeigtu ciešanas.


Šo ceļu veido astoņi posmi:

  • Pareizs uzskats

  • Pareizs nolūks

  • Pareiza valoda

  • Pareiza stāja

  • Pareizs dzīvesveids

  • Pareiza piepūle

  • Pareiza iegaumēšana

  • Pareiza koncentrēšanās


Mahājānā tas ir Cildenais piecu posmu ceļš. Uz tā nonāk, meditējot par to, ka parādībām nepiemīt pastāvīga eksistence.
  • Pirmais posms ir Uzkrāšanas ceļš. Kad ir sākta trejāda neskaitāmu nopelnu uzkrāšana un cilvēka ķermenis, valoda un prāts tiecas uzkrāt tikumus, ir iesākts Uzkrāšanas ceļš.

  • Otrais posms ir Savienošanas ceļš – tas, kurš  izcilu potenciālu uzkrājušos savieno ar Redzēšanas ceļu.

  • Trešais posms ir Redzēšanas ceļš, jo tajā ir pieredzēts sākotnējas apzināšanās mirklis.

  • Ceturtais posms ir Pierašanas ceļš, jo nerimtīgi tiek pierasts pie tā, kas pieredzēts Redzēšanas ceļā.

  • Piektais ir Ceļš, kurš vairs neprasa mācīšanos, jo četros ceļos viss jau ir pilnīgots.

Divi uzkrājumi:

  • Pozitīvā potenciāla jeb nopelnu uzkrāšana, praktizējot piecas pāramitas, kas savienotas ar viedumu, jeb sešas pāramitas, ir visa Mahājānas ceļa un tā rezultāta avots.

  • Vieduma uzkrāšana nozīmē pastiprināt pozitīvo potenciālu ar (trīs sfēru) nekonceptuālu viedumu.

Sešas pāramitas, jeb sešas pilnības, jeb sešas atbrīvojošas darbības: Dāsnums, ētika jeb tikumība, pacietība, uzcītīgums, meditatīva koncentrēšanās, viedums.


  • Dāsnuma pāramita. Dāsnums var izpausties dažādos veidos: var dāvāt materiālas lietas, mācību, aizstāvību utt.

  • Tikumības pāramita. Tikumība nozīmē atsacīšanos no nekrietnas rīcības, pozitīvā potenciāla uzkrāšanu, palīdzību dzīvām būtnēm utt.

  • Pacietības pāramita.  Būt pacietīgam nozīmē neļauties gaudenumam, kad uzbrūk nelabvēlīgi spēki. Pacietībai ir dažādas izpausmes, piemēram, pacietība, kas palīdz neatbildēt uz aizvainojumu, pacietība, kas palīdz paciest grūtības Dharmas ceļā, pacietība, kas palīdz nebaidīties no mācības dziļās jēgas utt.

  • Uzcītības pāramita.  Būt uzcītīgam nozīmē neļauties netikumiskām vai neitrālām domām, bet gan raisīt spēcīgu ieinteresētību altruistiskās vērtībās. Uzcītība var būt līdzīga bruņām, nerimtīga uzcītība, uzcītība, kas neļauj apstāties pie sasniegtā utt.

  • Meditatīvas koncentrēšanās pāramita. Meditatīva koncentrēšanās nozīmē neiesaistīties mentālās konstrukcijās par pagātni, nākotni un tagadni, bet gan atstāt prātu vienvirzītu, un tai var būt vairāki veidi: parasta koncentrēšanās, tāda, kas prot saskatīt patieso jēgu, tathāgatu jeb budu meditatīvā koncentrēšanās utt.

  • Vieduma pāramita. Tā ir līdz pilnībai izkopta mentāla aktivitāte, kas ļauj nekļūdīgi atšķirt fenomenu absolūto mijatkarīgo tādību no relatīvās daudzējādības. Viedums rodas no klausīšanās, apcerēšanas un no meditācijas. Tāpat ir pārpasaulīgs viedums, pasaulīgs viedums, viedums, kas izpaužas kā visām būtnēm nests labums utt.

Ja runājam par desmit pāramitām, tad augšminētajām pievienojamas šīs četras: smalkās prasmes, spēks, tiecība, sākotnējais viedums.

Sešu pāramitu prakse ir budisma pamats, metode, kas ļauj pamest ego radītos ierobežojumus, proti, samsāru.

Laimes cēlonis ir mīlestības un līdzcietības pilns prāts.

Visas patiesības sakņojas divās – relatīvajā un absolūtajā patiesībā. Ja nebalstāmies relatīvajā patiesībā, nevaram atpazīt absolūto. Relatīvā patiesība ir viegli saprotama un nesatricināma: pozitīvas domas, labestīgs prāts izraisa krietnu rīcību; tā rodas labvēlīga karma, kas izpaužas laimes sajūtā. Un otrādi: negatīvas domas, nelabvēlīgums izraisa nekrietnu rīcību un rada atbilstošu karmu un nelaimīgumu.

Izzinot absolūto patiesību, varam nonākt pie izpratnes, ka visu Budas mācību pamats ir prāts, nesatverams un nesaredzams, un to var atpazīt tikai prāts pats.


© Tamāra Ringa, 2015